Pēkšņas, nekontrolējamas trauksmes stāvokļi reti rodas no nekā. Visbiežāk tas ir ilgstošas noguruma uzkrāšanās, diennakts ritmu traucējumu un hroniskas emocionālās spriedzes rezultāts. Šādos brīžos notiek strauja kortizola un adrenalīna izdalīšanās, kas ir dabiska, bet pārmērīgi pastiprināta iekšējās vides aizsargreakcija.
Regulāra šo hormonu ietekme novājina nervu sistēmu. Organisms sāk strādāt uz savu iespēju robežas, patērējot dzīvībai svarīgo minerālvielu un vitamīnu rezerves. Kad rezerves izsīkst, pat minimāls kairinātājs var izraisīt sistēmisku traucējumu, kas izpaužas kā paātrināta elpošana un koncentrēšanās spēju zudums.
Lai atgrieztos pie normāla dzīves ritma, nepieciešama nevis īslaicīga diskomforta maskēšana, bet dziļa, sistēmiska atjaunošanās. Galvenais fokuss jāvirza uz mikroelementu deficīta kompensēšanu, miega režīma normalizēšanu un dabisko relaksācijas mehānismu atbalstīšanu.
