Iekšējā biomehānika ir līdzīga sarežģītam mehānismam, kura detaļas darbojas pilnīgi bez skaņas, vienmērīgi un bez mazākās berzes. Organismā ideālas smērvielas lomu pilda sinoviālais šķidrums, un tā galvenais strukturālais elements ir hialuronskābe. Tā spēj aizturēt ūdens daudzumu, kas simtiem reižu pārsniedz tās pašas svaru, nodrošinot skrimšļaudu elastību.
Problēma ir tā, ka organisma resursi nav bezgalīgi. Ap četrdesmit gadu vecumu šīs vielas dabiskā sintēze samazinās uz pusi, bet sešdesmit gadu vecumā tā nokrītas līdz 10% no sākotnējās normas. Struktūras sāk zaudēt mitrumu, amortizācija pasliktinās, un katra kustība prasa vairāk pūļu.
Šī deficīta mazināšana nav tikai komforta jautājums, tas ir pamata ieguldījums aktīvā ilgmūžībā un ierastā dzīves ritma saglabāšanā.
