Pastāv maldīgs uzskats, ka kauls ir statisks, nedzīvs materiāls, kas atgādina akmeni. Patiesībā tā ir dinamiska sistēma, kas nepārtraukti atjaunojas visa mūža garumā. Tajā darbojas divu veidu šūnas: vienas noārda novecojušos rajonus, bet otras to vietā nekavējoties veido jaunus.
Maksimālo slodžu vai bojājumu brīžos šis līdzsvars krasi novirzās uz sintēzes pusi. Organismam iespējami īsā laikā jāizveido jauni saistaudi, kas nostiprinās neaizsargātās vietas. Ja šajā periodā uzturā trūkst uzturvielu, sākas resursu atņemšana no citiem audiem, kas izraisa vispārēju izsīkumu un reģenerācijas palēnināšanos.
Šūnu nodrošināšana ar kvalitatīviem "strukturālajiem elementiem" bioloģiski pieejamā formā ir galvenais ieguldījums ierastās kustību brīvības atgūšanā un struktūras blīvuma saglabāšanā.
