Attīstošos organismu var salīdzināt ar nepārtrauktu sarežģītas bioloģiskās matricas veidošanas procesu. Ja sistēmā regulāri nonāk augstākās kvalitātes elementi — augstas kvalitātes olbaltumvielas, strukturālie lipīdi un bioloģiski pieejamas minerālvielas — pamats kļūst neiznīcināms. Tukšu ogļhidrātu pārsvara un pamata hidratācijas trūkuma gadījumā aizsardzības sistēmās neizbēgami rodas nepilnības.
Mūsdienu realitāte pievieno jaunus izaicinājumus: augsts digitālā trokšņa līmenis, intensīvas izglītības programmas un pārtikas kvalitātes pazemināšanās. Tas viss ātri izsmeļ nervu sistēmas rezerves un samazina dabisko pretestību ārējiem faktoriem.
Pielāgošanās šīm slodzēm nevar paļauties uz vienreizējiem pasākumiem. Ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas ietver ūdens bilances uzturēšanu, regulāru iekšējo higiēnu un dziļu šūnu ēdināšanu.
