Maksimāla enerģija: iekšējo resursu laika plānošana

Populārākais iemesls atteikties no rūpēm par sevi ir laika trūkums. Tomēr prakse rāda pretējo: dziļa krituma stāvoklis un zema koncentrēšanās atņem daudz vairāk dārgo stundu nekā iekšējās vides bāzes uzturēšana.

Rīta celšanās ar smaguma sajūtu pat pēc ilga miega liecina, ka nogurums ir uzkrājies nevis fiziskā, bet šūnu līmenī. Šūnas ir dzīvības resursu pamats. Lai nepārtraukti sintezētu enerģiju, tām nepieciešams kvalitatīvs uzturs, nevis tikai īslaicīga atpūta.

Paaugstinātas slodzes apstākļos organisms strauji patērē galvenos minerālus — pirmkārt, magniju un kāliju. Kad šīs rezerves izsīkst, iekšējā ekoloģija pāriet stingrā enerģijas taupīšanas režīmā, kas izpaužas kā apātija, muskuļu sasprindzinājums un prāta skaidrības trūkums.

Mūsdienās kompensēt dziļu deficītu ar parastu uzturu ir ārkārtīgi grūti. Augsnes ir noplicinātas, un pastāvīgs stress nekavējoties patērē saņemtos mikroelementus. Lai ātri atgrieztos resursu stāvoklī, ir nepieciešams pilnīgi cits biopieejamības līmenis.

Risinājums tika atrasts okeāna dzīlēs, kur ūdens saglabā sākotnējo tīrību un sastāva bagātību. Dziļūdens minerālu koncentrātiem ir dabiska jonu forma. Šāda matrica ir praktiski identiska cilvēka asins plazmai.

Jonu forma ļauj mikroelementiem acumirklī iekļūt šūnā, apejot garos šķelšanas posmus. Tas iedarbina muskuļu atslābināšanās procesus, izlīdzina emocionālo fonu un atgriež prāta skaidrību, neizmantojot mākslīgos stimulatorus.