Svētku vakariņu un garo gastronomisko vakaru tradīcijas ir nesaraujami saistītas ar saskarsmes prieku. Bagātīgi klāti galdi kļūst par viesmīlības simbolu. Taču aiz svētku ārējā spožuma bieži slēpjas kolosāla slodze organisma iekšējai videi.
Pēkšņa ierastā uztura maiņa, sarežģītu tauku pārpilnība un nesaderīgu produktu sajaukšana rada ekstrēmus apstākļus fermentu sistēmai. Aizkuņģa dziedzeris un hepatobiliārā sistēma ir spiesti strādāt uz savu iespēju robežas.
Izeja no šīs situācijas nav stingri ierobežojumi, bet gan apzināta preventīva pieeja. Savlaicīgs atbalsts pārtikas šķelšanas mehānismiem ļauj izbaudīt svētkus, saglabājot stabili augstu enerģijas līmeni.
