Hidratācija un mikrocirkulācija: kāpēc dehidratācija provocē sastrēgumus

Bioloģiskie procesi ir nesaraujami saistīti ar ūdens bilanci. Dzīves agrīnajos posmos iekšējā vide sastāv no gandrīz 90% šķidruma, bet ar vecumu šis rādītājs pastāvīgi samazinās. Katru dienu elpošanas, termoregulācijas un dabiskās attīrīšanās procesos tiek patērēti litri mitruma, kas ir pareizi jāatjauno.

Pastāv maldīgs uzskats, ka tēja, kafija vai saldie dzērieni var apmierināt šo vajadzību. Tomēr šūnas uztver jebkurus šķidrumus ar piedevām kā ēdienu. Tiek patērēts milzīgs enerģijas daudzums to pārstrādei un tīra mitruma iegūšanai, un pats process bieži noved pie papildu šķidruma izvadīšanas.

Hronisks biopieejama ūdens trūkums izraisa kompensējošu reakciju kaskādi. Sākas resursu taupīšana, mitruma ņemšana no starpšūnu telpas un gremošanas trakta. Tas neizbēgami ietekmē asins reoloģiju (plūstamību) un vielmaiņas produktu izvadīšanas ātrumu.

Diskomforts un sastrēgumi organisma apakšējā daļā bieži ir biezu asins un paaugstināta intraabdominālā spiediena rezultāts apgrūtinātas gremošanas dēļ. Lokāli risinājumi sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, jo tie nenovērš cēloni – traucētu mikrocirkulāciju un mitruma trūkumu audos.

Lai pārrautu šo apburto loku, ir nepieciešams mainīt dzeramā ūdens kvalitāti. Vāji sārmainam ūdenim, kas bagātināts ar organiskiem minerāliem, ir zemāks virsmas spraigums. Tas acumirklī iekļūst asinsritē, uzlabojot asins reoloģiju un mazinot spriedzi asinsvadu sieniņās. Vienlaikus normalizējas zarnu darbība, kas izslēdz gļotādu traumatizāciju un veicina maigu, regulāru attīrīšanos.